Par to, kā radās ideja par lejamā alus veikalu tīkla izveidošanu.

Uzreiz jāpiebilst, ka visa blogā publicētā informācija ir tikai mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms par vienīgo pareizo.

Esmu alus cienītājs, dzeru to bieži un labprāt. Vēl pavisam nesen par alus kvalitāti secinājumus varēju izdarīt, pamatojoties tikai uz saviem garšas receptoriem. Iemalkojot alu, es nospriedu – jā, šis ir labs alus, vai otrādi. Bet nekad neesmu aizdomājies, kādu alu lietoju: pasterizēto, ar konservantiem, ar pārtikas piedevām, vai arī nefiltrēto alu. Ja uz pudeles bija rakstīts, ka tas ir alus, nevarēju iedomāties, ka tas tā nav. Tā tas bija līdz brīdim, kamēr nepabiju Vācijā, lieliskajos Oktoberfest svētkos. Tur nogaršoju ap desmit alus šķirnēm. Nevar teikt, ka visas šķirnes man garšoja, taču no rīta sajūtas bija pavisam citādākas kā parasti. Es nerunāju par paģirām un galvassāpēm. Nedrīkst aizmirst, ka alus ir alkoholisks dzēriens, līdz ar to katram tas jālieto savu iespēju robežās – novērtējot gan vecumu, gan sava organisma spējas. Es runāju par kuņģa un nieru funkcionēšanu. Vācijā no iedzertā alus daudzuma nebija nepatīkamo sajūtu muguras rajonā (nieres), arī kuņģis neniķojās. Atbraucot atpakaļ uz Latviju, turpināju lietot pasterizēto alu , un atkal atgriezās nepatīkamas sajūtas. Tad es sev jautāju: kāpēc? Vai tiešām Latvijā alu gatavo no nekvalitatīviem produktiem? Manuprāt, atbilde ir skaidra: Vācijā es lietoju nepasterizēto alu. Var daudz spriest par nepasterizētā alus plusiem un mīnusiem, bet šai tēmai tiks veltīts cits bloga ieraksts. Taču jāatzīmē, ka 80% alus, kas tiek lietotas Vācijā, ir nepasterizētais alus. Katrs sevi cienošs bavārietis (tieši tur es pavadīju laiku) lepojas ar alus darītavu, kas atrodas pāris kvartālu attālumā no viņa mājām, un lieto tieši šī alus darītāja alu. Šajās alus darītavās nepasterizē produkciju, liela daļa arī nefiltrē alu. Šie procesi nav nepieciešami, jo alu realizē pavisam netālu no alus darītavas, līdz ar to nav nepieciešams paildzināt alus derīguma termiņu, to pasterizējot, kas alum nodara lielu ļaunumu.

Vācijā nepasterizēto un nefiltrēto alu iegādāties ir pavisam viegli, jo alus darītavas izvietotas māju tuvumā. Statistikai: Bavārijā ir 12 miljoni iedzīvotāju un 5 000 alus darītavu! Bet kas Latvijā? Uz 2 miljoniem iedzīvotāju apmēram 20 alus darītavas. Jūtat atšķirību? Pie mums „dzīvo” alu var iegādāties tikai bāros vai tieši alus darītavā. Bet katru reizi, kad es vēlēšos iedzert īsto alu, es taču nebraukšu 100 vai 150 kilometrus līdz tuvākajam alus brūvētajam. Secinājumi ir nepielūdzami: dzīvais alus ir tikai 1% no visa alus, ko lieto Latvijā. Jāpiebilst, ka šāda veida oficiālā statistika nav pieejama, taču šādus secinājumus var izdarīt, salīdzinot pasterizētā un nepasterizētā alus pārdošanas apjomus.

Secināju, ka Latvijā nav pietiekami plaša alus izvēle. „Dzīvais” alus nav pieejams, neskatoties uz to, ka ir alus brūvētāji, kas ražo tieši nefiltrēto un nepasterizēto dzērienu.

Tā arī radās ideja par to, ka nepieciešami veikali, kas tirgos „dzīvo” alu pie mums, Latvijā.

Cienot alu, Jūsu Miestiņš.